Par šķīstošo kafiju vēl aizvien apkārt klīst dažādi mīti. Tomēr tos nav grūti kliedēt, kad labāk tiek izprastas būtiskas lietas: piemēram, kā un no kā tiek ražots produkts vai kādas īpašības tam piemīt. “Savukārt runājot par pārtikas produktu vai dzērienu lomu mūsdienu dzīvē, mēs varētu biežāk novērtēt vienu svarīgu lietu – to lietošanu, lai panāktu pozitīvu ietekmi uz sociālo labklājību”, – saka KTU Pārtikas institūta Organoleptiskās analīzes zinātniskās laboratorijas vadītāja Aelita Zabuļone (Aelita Zabulionė).
Tikai divas sastāvdaļas: kafijas pupiņas un ūdens
Pēc zinātnieces teiktā, cilvēka dabā ir neuzticēties tam, kas šķiet grūti saprotams vai nepazīstams –, tā ir dabiska aizsargreakcija: “Iespējams, ka tie, kuriem nav pazīstama šķīstošās kafijas ražošanas tehnoloģija, uzskata šo produktu par nedaudz neīstu, jo šāda forma dabā neeksistē”, – uzskata A. Zabuļone.
Lielākais mīts, kuru sarunu biedre vēlētos kliedēt vienreiz par visām reizēm, – par šķietamo šķīstošās kafijas “mākslīgumu”. Patiesībā šķīstošā kafija tiek ražota no dabiskām, apgrauzdētām kafijas pupiņām un ūdens. Atšķirība ir tikai apstrādes veidā, salīdzinot ar tradicionālo malto kafiju.
“Industriālais šķīstošās kafijas ražošanas process ļoti atgādina pupiņu kafijas pagatavošanu mājās. Tikai mājās pagatavoto kafiju mēs patērējam uzreiz. Savukārt ražojot šķīstošo kafiju ražotnē, tiek mēģināts kafijas koncentrātu pagatavot tā, lai to varētu izmantot vēlāk”, – vienkāršiem vārdiem skaidro A. Zabuļone.
Vispirms, tāpat kā gatavojot ierasto malto kafiju, zaļās kafijas pupiņas tiek grauzdētas, lai tās iegūtu raksturīgo garšu un aromātu, bet vēlāk tās tiek samaltas. Turpmāko – ekstrakcijas – posmu speciāliste pielīdzina ļoti stipras kafijas vārīšanai lielās rūpnieciskās iekārtās: “Tās laikā no pupiņām tiek ekstrahēti šķīstošie komponenti – kofeīns, skābes, cukuri, minerālvielas un aromātiskās molekulas.”
Iegūtais kafijas ekstrakts tiek koncentrēts, atdalot lielu daļu ūdens, un kaltēts: saldējot vai karsējot. Atkarībā no tehnoloģijas no materiāla tiek iegūtas granulas, kristāli vai pulveris.
“Visos gadījumos tā ir tā pati kafija, tikai no tās dažādos veidos ir atdalīts ūdens. Respektīvi, šķīstošā kafija nav “ķīmisks kokteilis”, bet gan kaltēts dabiskas kafijas ekstrakts”, – apkopojot akcentē A. Zabuļone.
Kvalitāte bez kompromisiem un izvēle, ja tiek ierobežots kofeīna daudzums
Savukārt “Nestlé Baltics” kafijas biznesa vadītāja Milda Žemaitiene atspēko vēl vienu dzīvu mītu par šķīstošajai kafijai izmantotajām pupiņām, kuras it kā esot otršķirīgas.
“Lielie ražotāji, piemēram, NESCAFÉ, šķīstošo kafiju ražo tikai no augstas kvalitātes, parasti – arabikas un robustas šķirnes pupiņām. Tiesa, reizēm abu šķirņu pupiņas tiek sajauktas. Tas ir zelta vidusceļš, kas, baudot kafiju, ļauj sajust dažādas garšas. Jebkurā gadījumā godprātīgiem zīmoliem kvalitāte ir galvenais kritērijs un vērtība, tāpēc kompromisu šajā jautājumā nevar būt”, – komentē viņa.
Turklāt “Nestlé” aktīvi investē kafijas nākotnē un tās ilgtspējībā. Saskaņā ar starptautisko pētījumu “Coffee Barometer” uzņēmums ir atzīts par vienu no vadošajām iniciatīvām, kas visvairāk veicina kafijas piegādes ķēdes noturību un saglabāšanu pasaules mērogā.
M. Žemaitiene arī saka, ka nereti sabiedrībā dzirdamas šaubas par to, vai šķīstošā kafija spēj tonizēt.
“Jau atgādinājām lasītājiem, ka šķīstošā kafija ir īsta kafija, – tā tiek ražota no tām pašām maltajai kafijai izmantojamām, rūpīgi atlasītajām pupiņām. Respektīvi, arī šķīstošā kafija pavisam noteikti satur kofeīnu, tikai tā daudzums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem”, – stāsta “Nestlé Baltics” kafijas biznesa vadītāja. “Visvairāk – no kafijas pupiņu šķirnes vai pagatavošanas metodes. Piemēram, jo ilgāk kafija atrodas saskarē ar ūdeni, jo stiprāka tā paliek. Kā arī, piemēram, robustas pupiņas satur lielāku kofeīna daudzumu.”
Pēc sarunu biedres teiktā, patērētāji, kuri ir jutīgāki pret kofeīnu vai vēlas ierobežot tā daudzumu, var apzināti izvēlēties šķīstošo kafiju kā maigāku variantu, kas tik un tā tonizē. A. Zabuļone papildina M. Žemaitienes teikto, daloties ar noderīgu apskatu par kofeīnu nekaitīgumu, kas ir izklāstīts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes zinātniskajā atzinumā.
“Vienreizēja deva, kas ir līdz 200 mg kofeīna, nerada bažas par nekaitīgumu organismam. Tas nozīmē, ja visu mūžu lietosiet kafiju, kuras vienreizējā kofeīna deva ir līdz 200 mg, bet visas dienas deva – līdz 400 mg, jums nevajadzētu izjust nekādu negatīvu ietekmi uz veselību”, – viņa uzsver.
Garša un aromāts: mazāk nenozīmē sliktāk
Pēc M. Žemaitienes teiktā, kļūdaini ir apgalvot arī to, ka šķīstošajai kafijai nepiemīt aromātiskās un garšas īpašības. Salīdzinot ar svaigi maltu kafiju, šķīstošās kafijas aromāts var būt mazāk intensīvs, taču tas, tāpat kā garša, šķīstošajai kafijai noteikti piemīt.
“Piemēram, arabika ir iecienīta tās maigās un skābenās garšas dēļ, tai raksturīgas augļu notis. Šīs šķirnes pupiņas ir lielākas, bet garša – niansētāka. Robusta ir ar pilnīgāku, piesātinātāku garšu, tai teju nav skābuma. Šīs pupiņas ir mazākas, taču tās satur vairāk kofeīna, tāpēc kafijai piemīt intensīvāka un rūgtāka garša”, – komentē M. Žemaitiene.
Savukārt A. Zabuļone apstiprina, ka šķīstošā kafija ir drošs produkts, ja tas tiek lietots ar mēru un atbildīgi. Ar mēru šajā aspektā attiecas uz kofeīna iedarbību uz veselu organismu un potenciālo tā ietekmi, lietojot lielās devās. Atbildīgu patēriņu zinātniece pamato ar nepieciešamību ņemt vērā indikācijas, piemēram, sirdsdarbības traucējumi, grūtniecība u.tml.
Jautāta par šķīstošo kafiju no uztura viedokļa, zinātniece uzsver, ka mums ierastā veidā pagatavotā kafija nav kalorijām bagāts dzēriens. Tās varianti un dzēriena sātīgums jeb kaloritāte ir atkarīga no patērētāja personiskajām vēlmēm. Piena pievienošanas, saldināšanas vai, piemēram, šķīstošās kafijas izmantošanas desertu pagatavošanā vai pat gaļas marinādēm.
Par kafiju kā sociālu parādību un kā neapjukt mītos
Zinātniece pauž arī interesantu viedokli par kafijas uzdevumu un lomu mūsu ikdienā. Pēc A. Zabuļones domām, šim dzērienam būtu jākalpo diviem mērķiem – tonizēšanai tā sastāvā esošā kofeīna dēļ un baudai. Taču, runājot par ēdienu vai šajā gadījumā dzērienu, pie ieguvumiem teju nekad netiek minēti tie, kas tiek gūti no ēdiena vai dzērienu lietošanas sociālā aspekta.
“Kafija bieži kļūst par iemeslu, lai satiktos ar mums nozīmīgiem cilvēkiem, iepazītos ar nepazīstamiem, palutinātu sevi ar nelielu pauzi un apstātos, ja temps kļūst pārlieku straujš. Atsevišķiem cilvēkiem jau pats kafijas dzeršanas fakts palielina motivāciju, vēlmi ķerties pie darba – pat, ja kofeīns vēl nav paspējis iedarboties. Tas var uzlabot pašsajūtu”, – ar novēroto dalās sarunu biedre.
Kaut arī kafijai nepiemīt brīnumainas veselību uzlabojošas īpašības, tā palīdz uzturēt sociālos sakarus, var būt relaksēšanās, komforta vai sevis motivācijas līdzeklis. Tas, pēc A. Zabuļones teiktā, ilgtermiņā uzlabo dzīves kvalitāti.
Sarunu zinātniece pabeidz ar domu, ka reizēm atsevišķas lietas tiek nepelnīti “nomelnotas”. Kādu padomu viņa dotu tiem, kuri vēlas saprast, vai kāds mistificēts produkts ir uzmanības vērts?
“Iesaku uzklausīt vismaz četrus dažādus viedokļus par konkrēto jautājumu. Uzklausiet savā jomā pieredzējušus speciālistus, ekspertus un uzmanīgi analizējiet viņu teikto. Bieži tā tiek rastas ne tikai svarīgas atbildes par interesējošo tēmu, bet arī paplašināts redzesloks ar interesantām zināšanām”, – iesaka A. Zabuļone.
