Milzīgie pārtikas izšķērdēšanas apjomi: padomi, kā pēc iespējas mazāk izmest pārtiku


Okt 18, 2017

Nav tādas valsts, kuras iedzīvotāji neizmestu atkritumos pārtiku. Pārtikas izšķērdēšanas apjomi visā pasaulē ir šokējoši. Skaitļi runā paši par sevi: attīstīto valstu iedzīvotāji katru gadu izmet atkritumos tik daudz pārtikas, cik pietiktu, lai pabarotu visus Aizsahāras Āfrikas iedzīvotājus – 222 milj. tonnu. Pat nabadzīgās valstīs, kur trūkst pārtikas, tik un tā tonnām pārtikas nokļūst atkritumos. Tiek lēsts, ka trešā daļa no pārtikas, kas visā pasaulē tiek saražota, tiek izmesta – tie ir 1,3 miljardi tonnu gadā.

Viens no šādiem pārtikas izšķērdēšanas iemesliem – nepārdomāta patērēšana, kas raksturīga visām attīstītajām valstīm. Viens no pasaulē lielākajiem pārtikas ražotājiem „Nestlé” atgādina, ka ikkatrs var sniegt savu ieguldījumu efektīvākā pārtikas patērēšanā, un dalās ar 8 vienkāršiem ieteikumiem, kā izmest pēc iespējas mazāk pārtikas.

Šogad publicētajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā par efektīvu izejvielu izlietošanu un pārtikas atkritumu daudzuma samazināšanu tiek uzsvērts, ka ES visvairāk pārtikas atkritumu rodas mājsaimniecībās (53 proc.) un pārstrādes sektorā (19 proc.), nedaudz mazāk gastronomijas (12 proc.), pirmreizējās ražošanas (10 proc.) un vairumtirdzniecības (5 proc.) sektoros.

„Nestlé” pārtikas produktu ražošanā izmetamo atkritumu daudzumu cenšas samazināt līdz nullei. Līdz 2020. gadam, lai samazinātu pārtikas izšķērdēšanu sadzīvē, uzņēmums plāno nomainīt pārtikas produktu marķējumu, lai tas būtu skaidri saprotams ikvienam lietotājam.

„Nestlé” piedāvā iepazīties ar 8 ieteikumiem, kā rīkoties ar pārtikas produktiem, lai pēc iespējas mazāk no tiem nonāktu

  1. Plānojiet.

    Tas ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā cīnīties ar pārtikas izšķērdēšanu. Visbiežāk cilvēki uz veikalu dodas, iepriekš neizplānojot pirkumu sarakstu, un tas veicina tendenci pirkt vairāk nevajadzīgu produktu, kas netiek izlietoti un beigās nonāk atkritumos.
  1. Izmantojiet saldētavu. Ja esat pagatavojis par daudz ēdiena un nespējat to apēst, varat to sasaldēt un atstāt vēlākai lietošanai. Tāpat arī iespējams sasaldēt sezonas augļus, ogas un dārzeņus. Šie produkti ātri bojājas, bet ražas novākšanas laikā ne vienmēr ir iespējams visus izlietot.
  1. Uzglabāšanas temperatūra. Ir būtiski noskaidrot, kādā temperatūrā ieteicams uzglabāt attiecīgos pārtikas produktus. Piemērotā temperatūrā uzglabāti produkti būs lietojami daudz ilgāku laiku.
  1. Gatavojiet vairāk.

    Gatavojot vairākus ēdienus uzreiz, jūs ietaupāt vairāk enerģijas un ūdens, nekā katru reizi gatavojot citu ēdienu. Pagatavotās pusdienas pāris dienas varat uzglabāt ledusskapī.
  1. Porciju kontrole. Pievērsiet uzmanību, kādu pārtikas daudzumu apēdat jūs un jūsu ģimenes locekļi. Labāk nepārkraut šķīvjus, lai nebūtu pārpalikumu, kas vēlāk visbiežāk tiek vienkārši izmesti.
  1. Ziniet, kas atrodas ledusskapī.

    Katru reizi, ejot uz veikalu, ieskatieties ledusskapī un saprotiet, kādas pārtikas preces jums jau ir mājās. Cilvēki mēdz aizmirst, kādi produkti mājās jau ir, un nopērk vēl. Tādējādi tiek uzkrāts tik daudz, ka līdz derīguma termiņa beigām nav iespējams izlietot. Šādi pārtika tiek izmesta visvairāk.
  1. Ziedojiet „Pārtikas bankai”. Ja redzat, ka jums ir pārāk daudz pārtikas, kuru neizlietosiet, un to vajadzēs izmest, ziedojiet tiem, kam ir mazāk. Tādējādi būsiet padarījis labu darbu un pārtika netiks turēta mājās līdz derīguma termiņa beigām un visbeidzot izmesta.
  1. Komposts.

    Kartupeļu un burkānu mizas, kafijas biezumus, olu čaumalas u. tml. varat mest vienā kaudzē, izveidojot kompostu. Komposts ir neaizvietojama stādiem paredzētas zemes maisījuma sastāvdaļa. Tā ir piemērota piedeva balkona un istabas augu zemes maisījumiem.